Šogad, 10. septembrī, teātris svinēja svētkus.
Pasākums bija domāts teātra “Zīļuks” bijušajiem audzēkņiem un daļai esošajiem, atbilstoši patreizējiem ierobežojumiem. Pēc teātra režisores Lauras Paegles ievadvārdiem sekoja Gerda Lapoškas (teātra “Zīļuks” bijušais audzēknis, tagad Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra dramatiskā teātra aktieru kursa students) veidotais uzvedums par teātra vēsturi no 1940.gada. Uzvedumā piedalījās bijušie audzēkņi: Dīvs Reiznieks (žurnālists), Evija Krūze (Latvijas Nacionālā teātra aktrise), Andris Kačanovskis (horeogrāfs), Evita Mamaja (teātra kritiķe), Arvīds
Babris (TV režisors), Juris Millers (producents) u.c., kā arī esošie audzēkņi. Pēc izzinošā un emocionālā uzveduma sekoja sarunas, stāsti, atmiņas. Daudzi saņēma arī Ināras Jankovskas sarūpēto grāmatu par Rīgas Skolēnu pili.
Pasākums bija gan izzinošs, gan mākslinieciski augstvērtīgs. Režisors un scenārija autors G.Lapoška sevi apliecināja kā perspektīvu topošo kultūras darbinieku un radošu personību. Atmosfēra bija ļoti pozitīva un emocionāli piesātināta.
Ja līdz šim teātra jubilejas tika atzīmētas no 1962. gada, kad Vera Baļuna dibināja Pionieru teātri, tagad bija iespējams izpētīt arhīvus un atdzīvināt vēsturi, jo jau 1940. gadā Pionieru pilī ienāca Eduards Smiļģis un kopā ar Felicitu Ertneri aizsāka teātra kustību tagadējā Skolēnu pilī.
E.Smiļģis bija arī Pionieru pils atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs.
1946. gadā par dramatiskās studijas vadītāju kļuva Kārlis Liepa, – Latvijas Valsts Operas un baleta teātra galvenais režisors. Viņam blakus strādāja viņa sieva Irina Liepa, bet Emīls Mačs (Rutku tēvs) vadīja vārda mākslas nodarbības.
Režisoru Irīnas un Kārļa Liepu darbības laiks, – tas ir radošo gaitu pirmsākums daudziem kultūras un mākslas darbiniekiem. Lai minam tikai nedaudzus: Viktors Hausmanis, Ģirts Dzenītis, Kārlis Piesis, Arnolds Liniņš, Oļģerts Dunkers, Baiba Indriksone, Māra Zemdega, Jānis Streičs.
Otrs nozīmīgākais periods sākas ar 1962. gadu, kad pēc izcilās teātra pedagoģes profesores Veras Baļunas iniciatīvas tiek organizēts Pionieru teātris, kurā toreiz vēl studentes – L. Ņefedova, A.Savisko, B. Folkmane, V. Spure sāk apgūt pirmās režisoriskās iemaņas. Top lieliskas izrādes – M.Tvena «Toms Sojers», Z. Ērgles «Mikus un Māris Leiputrijā», M. Svetlova «Mīlestība uz trim apelsīniem», A. Švarca «Parastais brīnums», J. Raiņa «Suns un kaķe» ar skatuvisko gaitu
aizsākumu jau citai mākslinieku paaudzei: E.Freibergam (Nacionāla teātra režisors), V. Lūriņam (aktieris un režisors), J. Stobovam (aktieris un režisors), M. Sikai (Drāmas teātra aktrise), E.Avotam (aktieris), D. Ordelovskai-Liepai (Liepājas teātra aktrise), Jānim Cimmermanim (“Avārijas brigāde” leļļu filmu režisors), Rutai Rikšei (radio žurnāliste), Liānai Osei (kultūras darbiniece), Ilonai Vanadziņai (kultūras darbiniece) u. c.
1970. gadā teātra vadību pārņem režisore Māra Priede, bet 1980. gadā, kad Pionieru teātrim piešķir Tautas teātra goda nosaukumu, Pionieru pils teātris it kā no jauna uzsāk radošā darba gaitas. Tiek organizēta studija ar divgadīgu mācību programmu. Par studijas vadītāju kļūst kādreizējā teātra audzēkne, Latvijas Valsts konservatorijas absolvente Laura Paegle. Grima mākslu pasniedz Vera Selga, skatuves kustību māca Maija Deķe, par režisora asistentu strādā kolektīva dalībnieks Ivars Staģītis.
No 1985. gada teātri vada Laura Paegle un kopš 1990. gada 23. decembra teātra nosaukums ir “Zīļuks”. Skolēnu teātrī ir darbojušies tagadējie aktieri – Evija Krūze, Ģirts Ēcis, Ainārs Ančevskis, Alise Polačenko, Ieva Aniņa, Kristiāns Kareļins, Liene Sebre, Zanda Mankopa, Madars Zvagulis, Klāvs Mellis; žurnālisti – Ansis Bogustovs, Dīvs Reiznieks; režisori – Jurģis Tūbelis, Paula Pļavniece
un daudzi citi.
Paldies Gerdam un viņa komandai par skaistajiem mirkļiem!
Fotogrāfijās:
*Eduards Smiļģis. Māksliniece – Dace Ignatova
*Teātra “Zīļuks” režisore Laura Paegle
*Uzvedumā dziedot, teātra “Zīļuks” audzēknes un skolotājas – (no kreisās) Līga
Riekstiņa, Agne Mennika, Zane Breidaka
