Please enable JS

Par mums

Zīļuks ir ģimene.
Šeit ik uz soļa ir sastopami jauni piedzīvojumi un izaicinājumi. Teātrī dzīve rit nemitīgā kustībā, dodoties kopīgā cīņā uz skatuves dēļiem. Te ik katram ir iespēja izpausties prožektoru gaismā!

Teātris „Zīļuks” ir lielākais un aktīvākais bērnu un jauniešu teātris Rīgā ar regulārām, augstas kvalitātes izrādēm bērnu auditorijai.

Kopš 1985.g. teātri vada režisore Laura Paegle.

„Zīļuka” repertuārā vienlaikus ir 4 – 5 iestudējumi, galvenokārt pasaku lugas, latviešu un pasaules bērnu literatūras klasikas dramatizējumi, kā arī kustību, leļļu teātra izrādes, pantomīmas, ielu teātru priekšnesumi un Ziemassvētku uzvedumi.
Sezonas laikā teātra audzēkņi piedalās vidēji 75 – 100 izrādēs un citos pasākumos gan Latvijā, gan ārzemēs.

Teātra trupa sastāv no 150-180 audzēkņiem dažādās vecuma grupās no 5 – 18 gadiem.

Nodarbībās audzēkņi apgūst aktiera meistarību, skatuves runu, dziedāšanu, kustību un grima pamatus, tie ir pirmie soļi audzēkņa profesionālajā karjerā.

Teātris „Zīļuks” vienmēr ir atvērts inovācijām, ir bijis ielu teātru aktivitāšu aizsācējs interešu izglītības teātru jomā.

Teātra “Zīļuks” Ziemassvētku eglītes ir viens no gaidītākajiem Ziemassvētku laika pasākumiem bērnu auditorijai. Izrādes ik gadu apmeklē aptuveni 4000 – 5000 cilvēki.

TEĀTRIM SKOLĒNU PILĪ – 80!

Šogad, 10. septembrī, teātris svinēja svētkus.

Pasākums bija domāts teātra “Zīļuks” bijušajiem audzēkņiem un daļai esošajiem, atbilstoši patreizējiem ierobežojumiem. Pēc teātra režisores Lauras Paegles ievadvārdiem sekoja Gerda Lapoškas (teātra “Zīļuks” bijušais audzēknis, tagad Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra dramatiskā teātra aktieru kursa students) veidotais uzvedums par teātra vēsturi no 1940.gada. Uzvedumā piedalījās bijušie audzēkņi: Dīvs Reiznieks (žurnālists), Evija Krūze (Latvijas Nacionālā teātra aktrise), Andris Kačanovskis (horeogrāfs), Evita Mamaja (teātra kritiķe), Arvīds
Babris (TV režisors), Juris Millers (producents) u.c., kā arī esošie audzēkņi. Pēc izzinošā un emocionālā uzveduma sekoja sarunas, stāsti, atmiņas. Daudzi saņēma arī Ināras Jankovskas sarūpēto grāmatu par Rīgas Skolēnu pili.

Pasākums bija gan izzinošs, gan mākslinieciski augstvērtīgs. Režisors un scenārija autors G.Lapoška sevi apliecināja kā perspektīvu topošo kultūras darbinieku un radošu personību. Atmosfēra bija ļoti pozitīva un emocionāli piesātināta.

 

Ja līdz šim teātra jubilejas tika atzīmētas no 1962. gada, kad Vera Baļuna dibināja Pionieru teātri, tagad bija iespējams izpētīt arhīvus un atdzīvināt vēsturi, jo jau 1940. gadā Pionieru pilī ienāca Eduards Smiļģis un kopā ar Felicitu Ertneri aizsāka teātra kustību tagadējā Skolēnu pilī.

E.Smiļģis bija arī Pionieru pils atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs.

1946. gadā par dramatiskās studijas vadītāju kļuva Kārlis Liepa, – Latvijas Valsts Operas un baleta teātra galvenais režisors. Viņam blakus strādāja viņa sieva Irina Liepa, bet Emīls Mačs (Rutku tēvs) vadīja vārda mākslas nodarbības.

Režisoru Irīnas un Kārļa Liepu darbības laiks, – tas ir radošo gaitu pirmsākums daudziem kultūras un mākslas darbiniekiem. Lai minam tikai nedaudzus: Viktors Hausmanis, Ģirts Dzenītis, Kārlis Piesis, Arnolds Liniņš, Oļģerts Dunkers, Baiba Indriksone, Māra Zemdega, Jānis Streičs.

Otrs nozīmīgākais periods sākas ar 1962. gadu, kad pēc izcilās teātra pedagoģes profesores Veras Baļunas iniciatīvas tiek organizēts Pionieru teātris, kurā toreiz vēl studentes – L. Ņefedova, A.Savisko, B. Folkmane, V. Spure sāk apgūt pirmās režisoriskās iemaņas. Top lieliskas izrādes – M.Tvena «Toms Sojers», Z. Ērgles «Mikus un Māris Leiputrijā», M. Svetlova «Mīlestība uz trim apelsīniem», A. Švarca «Parastais brīnums», J. Raiņa «Suns un kaķe» ar skatuvisko gaitu
aizsākumu jau citai mākslinieku paaudzei: E.Freibergam (Nacionāla teātra režisors), V. Lūriņam (aktieris un režisors), J. Stobovam (aktieris un režisors), M. Sikai (Drāmas teātra aktrise), E.Avotam (aktieris), D. Ordelovskai-Liepai (Liepājas teātra aktrise), Jānim Cimmermanim (“Avārijas brigāde” leļļu filmu režisors), Rutai Rikšei (radio žurnāliste), Liānai Osei (kultūras darbiniece), Ilonai Vanadziņai (kultūras darbiniece) u. c.

1970. gadā teātra vadību pārņem režisore Māra Priede, bet 1980. gadā, kad Pionieru teātrim piešķir Tautas teātra goda nosaukumu, Pionieru pils teātris it kā no jauna uzsāk radošā darba gaitas. Tiek organizēta studija ar divgadīgu mācību programmu. Par studijas vadītāju kļūst kādreizējā teātra audzēkne, Latvijas Valsts konservatorijas absolvente Laura Paegle. Grima mākslu pasniedz Vera Selga, skatuves kustību māca Maija Deķe, par režisora asistentu strādā kolektīva dalībnieks Ivars Staģītis.

No 1985. gada teātri vada Laura Paegle un kopš 1990. gada 23. decembra teātra nosaukums ir “Zīļuks”. Skolēnu teātrī ir darbojušies tagadējie aktieri – Evija Krūze, Ģirts Ēcis, Ainārs Ančevskis, Alise Polačenko, Ieva Aniņa, Kristiāns Kareļins, Liene Sebre, Zanda Mankopa, Madars Zvagulis, Klāvs Mellis; žurnālisti – Ansis Bogustovs, Dīvs Reiznieks; režisori – Jurģis Tūbelis, Paula Pļavniece
un daudzi citi.
Paldies Gerdam un viņa komandai par skaistajiem mirkļiem!

Fotogrāfijās:
*Eduards Smiļģis. Māksliniece – Dace Ignatova
*Teātra “Zīļuks” režisore Laura Paegle
*Uzvedumā dziedot, teātra “Zīļuks” audzēknes un skolotājas – (no kreisās) Līga
Riekstiņa, Agne Mennika, Zane Breidaka

Vēsture

1940.gads

Teātra pirmsākumi meklējami jau 1940.gada rudenī. Tolaik Rīgas pils mūros, bet no 1994. gada teātra mājvieta ir Rīgas Skolēnu pilī, Krišjāņa Barona ielā 99.

1962.gads

1962. gadā profesores Veras Baļunas vadībā tika dibināts Pionieru teātris. Ar bērniem sāka strādāt toreizējie Konservatorijas Režijas fakultātes studenti Lūcija Ņefedova, Astrīda Savisko, Benita Folkmane, Jānis Streičs u.c.

līdz 1970.gadam

Astrīda Savisko teātri vadīja līdz 1970. gadam.

Savas skatuves gaitas aizsāka tagadējie profesionālie aktieri un režisori: Edmunds Freibergs, Valdis Lūriņš, Maiga Sika, Juris Stobovs, Enriko Avots, Januss Johansons, Aivars Krancmanis, Pēteris Šogolovs, Jānis Cimermanis u.c. Kultūras darbinieki: Kārina Pētersone, Helēna Demakova, Raimonds Auškāps, Liāna Ose, Ilona Vanadziņa un vēl daudzi citi.

1970. – 1985.gads

No 1970. – 1985. gadam teātri vadīja Māra Priede.

Daudzi no tā laika teātra audzēkņiem ir redzami kultūras darbinieki: Arvīds Babris, Jānis Rušenieks, Edgars Kots, Žaklīna Cinovska, Daira Āboliņa, Aija Korņeva u.c.

1980.gads

1980. gadā Rīgas Skolēnu pils teātrim  piešķīra Tautas teātra Goda nosaukumu.

1985.gads

No 1985. gada teātri vada Laura Paegle.

Teātra audzēkne no 1973. gada. Jau 1977. gadā viņa sāk strādāt par teātra studijas vadītāju.

1990.gads

Kopš 1990. gada 23. decembra teātris nes „Zīļuka” vārdu.

„Zīļukā” darbojušies tagadējie aktieri: Evija Kromule, Ģirts Ēcis, Ainārs Ančevskis, Liene Sebre, Kristiāns Kareļins. Žurnālisti: Ansis Bogustovs, Dīvs Reiznieks, Rita Paula u.c.